Kas ir alerģija?

''Veselības centra 4'' estētiskās medicīnas klīnikas ''4. Dimensija'' alergoloģe, ģimenes ārste Signe Puriņa skaidro, ka alerģija rodas, jo problēma ir cilvēka imūnsistēmā, kas mums apkārt esošas, parastas vielas un substances sāk uztvert kā ienaidniekus un ražot pret tām antivielas, kā rezultātā veidojas alerģisks iekaisums attiecīgajos mērķa orgānos, piemēram, ādā vai gļotādā (acu un augšējo elpceļu gļotādā, gremošanas traktā).

Alergēni, pret kuriem attīstās alerģija, var būt jebkādi - gan apēdami, gan ieelpojami, gan arī kontaktalergēni, kas pieskaras ādai, piemēram, metāli. Pūriņa skaidro, ka statistiski biežākais sastopamais alergēns ir putekļu ērcītes, tam seko ziedputekšņi, arī mājdzīvnieki un pārtika. Aptaujas dati sniedz informāciju, ka ar putekšņu alerģiju saskaras vien 10%, taču Eiropā (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā) dati rāda, ka tie ir pat 40%. Latvijā tik plaši epidemioloģiskie pētījumi nav veikti.

Pusaudžu vecumā puišiem biežāk sastop astmu, savukārt meitenēm un sievietēm biežāk novēro kontaktalerģijas, piemēram, no kosmētikas. Arī datos novērojams, ka ar alerģiskām izpausmēm biežāk saskaras sievietes. Alergoloģe skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka sievietes kopumā vairāk pievērš uzmanību kādām izmaiņām savā veselības stāvoklī un, iespējams, rūpīgāk izturas pret savu organismu, biežāk apmeklē ārstus un veic diagnostikas testus, līdz ar to vairāk atklāj dažādus alerģijas simptomus un izpausmes, bet tas arī nav raksturīgs vienmēr.

Ja ir aizdomas par alerģiju

Eksperte uzsver, ka pirmais speciālists, ar kuru konsultēties, ja ir aizdomas par alerģiju, var būt gan farmaceits, gan ģimenes ārsts. Ja simptomi ir viegli, pirmos izmeklējumus un ārstēšanu var veikt ģimenes ārsts. Ja simptomi nav pietiekami labi kontrolējami vai sākotnēji izvēlētā ārstēšana nav veiksmīga, būtu ieteicams vērsties pie alergologa. Turklāt izmeklējumus ieteicams veikt, kad alerģijas simptomi nav aktīvā fāzē, piemēram, putekšņu alerģijas gadījumā, izmeklējumus nevajadzētu veikt putekšņu alerģijas uzplaiksnījuma jeb sezonas laikā.

Veselības monitoringa rezultātos redzams, ka 30% respondentu nav darījuši neko, lai mazinātu alerģiju. Alergoloģe skaidro, ka noteikti būtu jāpievērš uzmanība alerģijas simptomiem, īpaši alerģiskajām iesnām. Dzīves kvalitātes pētījumi rāda, ka alerģisko iesnu dēļ ikdienas aktivitātes var tikt pat ļoti ietekmētas. Ir pierādīts, ka alerģisko iesnu dēļ cilvēkiem nav kvalitatīva nakts miega - deguns ir aizlikts, iespējama krākšana, produktivitāte dienā samazinās.

Ilgstošas alerģiskās iesnas ir iemesls arī astmas attīstībai, kad iekaist ne vien augšējie, bet arī dziļākie elpceļi. Cilvēki, kuriem ir alerģiskās iesnas, biežāk ir pakļauti arī dažādām vīrusu infekcijām, un šajā gadījumā nestrādā padoms ''stiprināt imunitāti'', jo šajā gadījumā ir jāārstē alerģiskās iesnas.

Alerģiskās iesnas var mazināt produktivitāti gan pieaugušajiem, gan bērniem, piemēram, ietekmējot mācīšanās kvalitāti, ikdienas pienākumu veikšanu u.c. Tāpat šķaudīšana un acu iekaisums (graušana, asarošana, acu miglošanās) var būtiski ietekmēt darba spējas un ikdienu. Bet, protams, ir arī ļoti viegli un epizodiski alerģiskie simptomi - tad pietiek arī ar farmaceita padomu un aptiekās nopērkamajiem līdzekļiem simptomu mazināšanai.

Ieteikumi alerģijas simptomu mazināšanai

Kopumā respondenti, kuriem ir kāda alerģija, norāda, ka alerģijas izpausmes neietekmē viņu ikdienu (57% respondenti ir norādījuši vērtējumu 1 vai 2 piecu punktu skalā). 18% respondentiem alerģijas izpausmes ietekmē ikdienu (vērtējums 4 vai 5). Alerģijas izpausmes vairāk ikdienu ietekmē gados vecākiem respondentiem un sievietēm.

Nedaudz vairāk nekā puse respondentu (51%), kuriem ir kāda alerģija, pēdējā gada laikā, lai mazinātu alerģiju, ir centušies izvairīties no alergēniem, bet 1/4 respondentu (25%) lietojuši antihistamīnus, 8% ir devušies pie ģimenes ārsta, 6% devās pie alergologa, bet 1% veica imūnterapiju. Alergoloģe Pūriņa uzsver, ka no marta līdz septembrim aktuālas kļūst putekšņu alerģijas. Lai gan no putekšņiem izvairīties teju nav iespējams, jo tie ir visur gaisā, varam veikt dažādus sagatavošanās darbus, lai atvieglotu savu ikdienu.

• Nežāvējiet veļu ārā, lai tā nepiesūktos ar putekšņiem.
• Laikus aprīkojiet automašīnu ar putekšņu filtru.
• Ejot laukā, velciet lielas saulesbrilles, lai izvairītos no putekšņu nonākšanas uz acu gļotādas.
• Deguna aizsardzībai var lietot līdzekļus (aerosolus, smēres), kas izveido aizsargbarjeru deguna gļotādai.
• Sekojiet ārsta nozīmētai ārstēšanai, kuras pamatā ir ieteicamo antihistamīna līdzekļu lietošana.
• Dodieties uz konsultāciju pie alergologa. Alergologs var ieteikt alergēna specifisko imūnterapiju, kas pēc būtības ir pieradināšana pie alergēna un slimības gaitas mainīšana. Atsevišķos gadījumos, kad problēmas sagādā viens alergēns, ar imūnterapiju alerģiju var izārstēt gandrīz pilnībā, taču gadījumos, kad alerģija ir no vairākiem alergēniem, tad ir iespējas vērsties pret galveno alergēnu, tādā veidā mazinot simptomātiku. Jāņem vērā, ka imūnterapija ir laikietilpīgs un dārgs process, kas var aizņemt pat 3-5 gadus, taču ilgtermiņā tas atmaksājas. Svarīgākais, ka alergēnspecifiskā imūnterapija ļauj apstādināt arī turpmāku alerģiju veidošanās procesu un novērst astmas attīstības risku.

Rakstu sagatavojusi ''BENU Aptieka'', par ekspertu pieaicinot ''Veselības centra 4'' estētiskās medicīnas klīnikas ''4. Dimensija'' alergoloģi, ģimenes ārsti Signei Puriņu