Alerģija pret putekšņiem: ar to var iemācīties sadzīvot vai pat izārstēt!

Pavasaros daudzus piemeklē polinoze jeb alerģija pret putekšņiem. Tā saistās ar acu asarošanu, deguna tecēšanu vai astmai raksturīgiem simptomiem – klepu, grūtībām elpot, smaguma sajūtu un svilpšanu krūtīs. Lazdu, alkšņu, bērzu, graudzāļu un citu augu putekšņiem piemīt vidēja līdz augsta alerģiskuma pakāpe. ''Veselības centra 4'' filiāles ''4. Dimensija'' alergoloģe, ģimenes ārste Signe Puriņa skaidro, kā ar polinozi  iemācīties sadzīvot un kā to ārstēt.

Kas ir alerģija un alergēni?

Alerģija nozīmē, ka cilvēka organismā ir mainījies veids, kā tas reaģē pret apkārtējā vidē esošām dabīgām vielām, kuras patiesībā ir pavisam nekaitīgas, vienkārši reakcija uz tām ir slimīgi pastiprināta. Šīs vielas dēvē par alergēniem, tādi ir, piemēram, agri pavasarī un arī vēlāk gaisā esošie koku, graudzāļu un citu augu putekšņi. Pret putekšņiem jutīgam var sākties alerģisks deguna gļotādas iekaisums – pēkšņas iesnas –, plakstiņu un sejas ādas nieze, acu asarošana, biežas šķavas. Diemžēl no putekšņiem ir ļoti grūti izvairīties, tie nav ar acīm redzami un spēj nolidot pat 400 kilometru tālu.

Latvijā ir trīs nozīmīgākie putekšņu viļņi

• Bērzu, lazdu, alkšņu ziedēšanas laiks – parasti marta sākumā, taču var būt pat janvārī, tas atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem.
• Kad gaisā atrodami graudzāļu, īpaši timotiņa, putekšņi – maija beigās, jūnija sākumā.
• Kad gaisā lido nezāļu (vērmele, balanda, vībotne, nātre) putekšņi – no jūlija sākuma, vidus līdz pat rudenim.

Un pa starpu, protams, ir arī citi mazāk nozīmīgi putekšņi. Vienlaikus ar dažādiem putekšņiem gaisā ir arī pelējuma sēnītes Cladosporium, Alternaria un Aspergillus. Tās sastopamas mitros lietainos apstākļos, pavasarī, kad nokūst sniegs un viss, kas atrodas zem sniega, paceļas augšā, arī rudeņos, kad līst lietus un trūd lapas. Arī ražas novākšanas laikā gaisā mēdz būt Aspergillus sēnīte. Alerģiskā reakcija jutīgiem cilvēkiem ir ar dažādu intensitāti, sākot no ļoti viegliem un īslaicīgiem simptomiem, līdz pat tik smagai reakcijai kā astma, kas ir ceturtajai daļai alerģijas pacientu. Ja ir grūti elpot, sāk čīkstēt krūtīs, jānāk pie ārsta, jo astmu nevar atstāt neārstētu.

Alerģijas simptomu rašanās lielā mērā ir atkarīga no tā, cik daudz putekšņu atrodas gaisā – tie var būt desmitos, simtos vai tūkstošos uz vienu kubikmetru –, kā arī paša cilvēka jutīguma, ko medicīniski sauc par sensibilizācijas pakāpi. Vienam iesnas parādīsies, ja gaisā būs tikai 50 bērza putekšņu graudu uz kubikmetru, bet citam – 500 graudu, un viņš jutīsies slikti tikai dažas dienas, kad būs putekšņu pīķi jeb vislielākā koncentrācija.

Vai tiešām alerģiskās iesnas?

Atšķirībā no saaukstēšanās sekām alerģiskās iesnas sākas ļoti pēkšņi un kādā konkrētā vietā un laikā. Tās var arī tikpat pēkšņi pazust, kā sākušās (īpaši pirmoreiz slimojot). Visbiežāk cilvēkam pašam vai viņa ģimenes locekļiem jau ir kādas citas alerģijas. Un, šīm iesnām parādoties, nav temperatūras, kakla sāpes – tipisko saaukstēšanās simptomu. Taču alerģiskas iesnas var izpausties vienkārši ar aizliktu degunu, grūtībām elpot caur degunu, jo deguna gļotāda ir pietūkusi. Arī tas, ka uzreiz ir labāk pēc lietotas pretalerģijas tabletes, ļauj secināt, ka iemesls ir akūta alerģija. Lai noskaidrotu diagnozi, alerģiskos testus vēlams veikt novembrī vai decembrī – laikā, kad ir beigusies augu ziedēšana un cilvēks labi jūtas. Jo antivielas pret alerģijas izraisītāju organismā saglabājas.

Savukārt pavasarī, intensīvajā ziedēšanas laikā, svarīgāka būs ''ugunskura apdzēšana'' – akūtā alerģiskā iekaisuma ārstēšana. Turklāt lietotie antihistamīnu preparāti pie viena kavē arī ādas reakciju (uz dūrienu testiem ar alergēnu ekstraktiem), līdz ar to ādas testus, kas joprojām ir vienkāršākie, pieejamākie un precīzākie, ārstam būs grūtāk interpretēt (uz asins jeb molekulārajiem testiem, ko izmanto padziļinātākai diagnostikai, tas neattiecas). Ja būs noskaidroti vainīgie alergēni, pēc ārsta ieteikuma būs zināms, kādas zāles un kad jāsāk lietot, lai putekšņu alerģija dzīvi nepārvērstu nebeidzamās ciešanās.

Pirmās palīdzības ABC

• Lai nemocītu nepatīkamie simptomi – acu niezēšana, deguna tecēšana, apsārtums, šķavas –, medikamentus (antihistamīnus) sāk lietot līdz ar pirmajiem simptomiem.
• Nevajag aizmirst, ka putekšņi pie mums atceļo arī no citām zemēm, piemēram, bērza putekšņus ar ziemeļu vējiem var atpūst no Zviedrijas. Zāles vajag lietot regulāri katru dienu, lai nesāktos polinozes simptomi.
• Aptiekā nav jāraugās pēc vecākās (pirmās) paaudzes antihistamīnu preparātiem (tavegils, suprastīns), jo tiem piemīt ne tikai izteikts miega efekts un citas blakusparādības, arī to efektivitāte ir zemāka. Labāki un iedarbīgāki ir jaunākās (otrās) paaudzes antihistamīni; to aktīvā viela ir loratadīns, cetirizīns.
• Antihistamīni ir pieejami tablešu, degunā pūšamu, acīs pilināmu pilienu formā (olapatadīna un azelastīna pilieni). Šos bezrecepšu preparātus var arī kombinēt; tāpat iekšķīgi lietojami antihistamīnu preparāti var būt kombinācijā ar deguna asinsvadus sašaurinošiem pilieniem.
• Jāzina, ka antihistamīni darbojas arī pret citiem alergēniem: pelējuma sēnītēm, mājas putekļu ērcītēm, mājas mīluļu kažoku. Tie ir pirmā palīdzība no bezrecepšu arsenāla. Vienīgais, ko nevar izdarīt antihistamīni, – noņemt tūsku, kas alerģijas gadījumā ir viena no vadošajām izpausmēm gļotādā. To spēj tikai lokāli lietojamie (degunā pūšamie) glikokortikoīdi, saukti arī par hormoniem. Šie deguna aerosoli visefektīvāk tiek galā ar alerģiskām iesnām. No bezrecepšu līdzekļiem gan ir pieejams tikai flutikazona propionāts, pārējos farmaceits izsniegs pret ārsta recepti.

Kā sarast ar alergēnu?

Ja nepalīdz pat ārsta izrakstītas spēcīgākas recepšu zāles, polinozes ārstēšanā var izmantot specifisko alergēnu imūnterapiju, sauktu arī par desensitizāciju, kas faktiski ir organisma pieradināšana pie alergēna. Tā ir vienīgā metode, ar kuru iedarbojas uz alerģijas cēloni. Šo terapijas veidu izmanto pierādītām ātrā tipa jeb imūnglobulīna E atkarīgajām alerģiskajām reakcijām – alerģiskam rinokonjunktivītam un alerģiskajai astmai, ja tās izraisa mājas putekļu ērcītes, suņi, kaķi, putekšņi, Alternartia pelējums. Der arī cilvēkiem, kam ir bīstama bišu, lapseņu inde.

Alergēnu imūnterapija ir pieejama injekciju, pilienu un zemmēles tablešu veidā, un neatkarīgi no veida tā atvieglo alerģijas simptomus jau pirmajā pusgadā, kopš sākta ārstēšana. Jārēķinās, ka ārstēšanās būs ilga, – trīs līdz piecus gadus. Zemmēles tabletes (to sastāvā nav palīgvielu, tikai liofilizēts olbaltums, tas ir, attīrīts, aukstumā sasaldēts un vakuumā izžāvēts) izmanto, lai atbrīvotos no pļavu zāļu alerģijas. Ja ir sezonālā (putekšņu) alerģija, imūnterapija jāsāk vismaz 3–4 mēnešus pirms ziedēšanas sezonas sākuma, vēl labāk – pusgadu iepriekš, lai līdz sezonai rastos pietiekama imunitāte un minimāli nāktos lietot zāles pret alerģiju. Piemēram, pret graudzāļu (timotiņa) putekšņu alerģiju tabletes sāk lietot 3 mēnešus pirms sezonas un trīs mēnešus sezonas laikā katru rītu tukšā, kopumā trīs gadus.

Ja ir alerģija, kas nomoka visu cauru gadu, piemēram, pret mājas putekļu ērcītēm, terapijas sākšanas laiks nav būtisks. Šai terapijai arī pašai piemīt blakusparādības, piemēram, no zemmēles pilieniem un tabletēm visbiežāk ir mutes, mēles, lūpu nieze, bet, ja tās ir injekcijas, dūriena vieta mēdz pietūkt un niezēt. Ar laiku blakusparādības samazinās, tās var labi kontrolēt ar antihistamīniem.

''Man prieks par pacientiem, kam imūnterapija ir palīdzējusi, bet vienlaikus jāteic, ka šī terapija nav nekāds brīnumlīdzeklis, jo nav simtprocentīgi efektīva, bet palīdz vidēji 80 % gadījumu. Sliktāk palīdz tiem, kam ir kombinētās alerģijas – gan pret putekšņiem, gan putekļu ērcīti, gan pelējuma sēnīti. Tomēr arī viņiem alergēnu imūnterapija, pirmkārt, palīdzēs samazināt lietoto pretalerģijas zāļu apjomu un, otrkārt, kopumā uzlabos pašsajūtu,'' ieguvumus uzskaita daktere Puriņa.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''100 Labi Padomi'' 2022. gada aprīļa numurā