ādas ķirurģija

Mūsdienās lāzerķirurģiju biežāk uztveram kā metodi klasisku skaistumkopšanas procedūru veikšanai. Tomēr tas ir tikai mazumiņš no tā, ko spēj lāzers dermatoloģijā. Lāzera unikālās īpašības plaši pielieto arī invazīvajā dermatoloģijā. Viena no nedaudzajām speciālistēm Latvijā, kas sievietēm gan vairāk asociējas ar labo gariņu cīņā ar grumbām, ir invazīvās dermatoloģijas un lāzerķirurģijas speciāliste Māra Rone-Kupfere. Viņa pati gan atzīst, ka vislabprātāk strādā tieši ar skalpeli.

Kā notika jūsu izvēle par labu specializācijai invazīvajā dermatoloģijā un lāzerķirurģijā?

— Studiju laikā sākotnēji bija doma specializēties alergoloģijā. Pēdējā kursā sāku apmeklēt dermatoloģijas zinātnisko pulciņu, pamazām radās interese par šo jomu. Tai laikā jau pie mums vēl īsti nebija apjausmas, ka dermatoloģija nav tikai ādas slimību diagnostika un visbiežāk medikamentoza ārstēšana vien, bet par ādas ķirurģiju un lāzerķirurģiju šajā jomā vispār nekādas skaidrības nebija, kuram speciālistam tas būtu jādara.

Pēc studiju beigšanas bija piedāvājums sākt strādāt Lāzerķirurģijas centrā Vaivaru Nacionālās rehabilitācijas centrā, un es piekritu. Tur arī pamazām radās apjausma — kas tas vispār ir, skaidrība sāka parādīties arī pacientiem. Tas viss notika pamazām. Pieprasījums dermatoloģijā pēc lāzera bija milzīgs, to problēmu loks, kuras varējām atrisināt ar lāzera palīdzību, bija liels, turklāt tas aizvien paplašinājās, līdz kļuva jau par ikdienas pieprasījumu. Tiklīdz radās iespēja mācīties valstīs, kurās lāzerķirurģija bija augstā līmenī, piekritu uzreiz. Izvēlējos Vāciju. Tieši Heidelbergas universitātē sapratu, ka mana mīļā lieta ir tieši invazīvā dermatoloģija jeb ādas ķirurģija un tikai pēc tam — lāzerķirurģija.

Prakses laikā Vācijā, kā dabūju skalpeli rokā, tā varēju stundām ilgi strādāt operāciju zālē pie dažādu ādas veidojumu izgriešanas, man vairs citu neko nevajadzēja! Tā kā tā ir universitātes klīnika, darba netrūka. Kā no rīta astoņos sāku operēt, tā līdz diviem, trim dienā. Un tā katru dienu. Sākumā asistēju, bet pēc tam jau operēju pati un man asistēja jaunie vācu studenti. To pieļāva man piešķirtās stipendijas nosacījumi arī juridiskajā jomā. Man tiešām iepatikās strādāt ar skalpeli! Vācu klīnikā, kurā es praktizējos, ļoti attīstīta bija tieši ādas ķirurģija, kurai tika dota priekšroka attiecībā uz lāzerķirurģisku ādas veidojumu izņemšanu. Līdz ar to prakses laikā paguvu strādāt ar visām iespējamām ādas zonām un visos iespējamos apjomos, kas vien var būt ķirurģiskajā dermatoloģijā. Kamēr biju Vācijā, nāca piedāvājums no Veselības centra 4 direktora sākt darbu Latvijā. Atgriezos ar mērķi nodarboties ar ādas ķirurģiju un lāzerķirurģiju. No 2002. gada es praktizēju šeit un nodarbojos ar Ādas veidojumu diagnostiku un ķirurģisku vai lāzerķirurģisku izņemšanu, rētu korekciju, lāzerķirurģisku ādas asinsvadu, dažādu pigmentu un citu ādas defektu ārstēšanu. Tagad ļoti lielu daļu no mana darba aizņem estētiskā dermatoloģija, kas mūsdienās jau ir neatņemama dermatoloģijas sastāvdaļa. Tāpēc ik dienas nodarbojos arī ar sejas grumbu un novecojošas Ādas problēmu risināšanu, kas iespējams arī ar lāzerķirurģijas un dažādu injekciju palīdzību — visu to, ko var atrisināt ar šīm modernajām metodēm.

Jāmācās ir nepārtraukti, tas ir kā nebeidzamais stāsts — process, kas nekad nebeigsies. Tas tāpēc, ka mūsdienās tehnoloģijas attīstās milzīgā ātrumā. Vēl jau palikusi nepabeigta arī mana doktora disertācija, — kā mēdz teikt — suns pārkāpts, aste vien palikusi. Ļoti cenšos, lai tuvākajā laikā šis darbs būtu pabeigts. Jā, starp citu, strādājot pie šī zinātniskā darba par tēmu “sarkanās sejas (rosacea)”, par manu vēl vienu tuvo lietu ir kļuvusi rosacea problēmu lāzerķirurģiska ārstēšana.

Lāzerķirurģijas iespējas Latvijā plašākam cilvēku lokam vēl nav līdz galam īsti apzinātas un izprastas, turklāt lielākā daļa šo metodi uztver tikai kā skaistumkopšanas procedūrām paredzētu...

— Pasaulē lāzerķirurģijas metodi izmanto daudzus gadus, savukārt pie mums lāzerķirurģija ir pieejama tikai kopš 1999. gada. Līdz ar to Latvijā ir visjaunākās iekārtas un tiek izmantotas modernākās tehnoloģijas. Mēs strādājam ar pēdējās paaudzes lāzeriem, līdz ar to arī mūsu iespējas bieži ir lielākas kā dažā labā Eiropas klīnikā. Piemēram, es esmu ļoti priecīga, ka šobrīd varu strādāt ar vismaz septiņām lāzeriekārtām, jo tikai tādā veidā, ja ir izvēle, var katram pacientam piemeklēt vispiemērotāko lāzeri. Pie mums ir pieejami 90% modernāko lāzertehnoloģiju, kas zināmas pasaulē. Lielākoties tās ir Rīgā. Pāris iekārtas ir parādījušās ārpus galvaspilsētas — Ventspilī, piemēram.

Darbības sākumā reklāmas bija maz, nenotika arī publiski izglītojošais darbs, jo mēs jau tāpat nespējām apmierināt to pieprasījumu, kas bija bez jebkādas reklāmas. Neskaidrības par to, ko spēj lāzerķirurģija, kādas ir tās darbības jomas, rodas arī tāpēc, ka ir vairākas procedūras, ko veic dažādi speciālisti, arī kosmetologi, piemēram, lāzera un fotoepilācijas. Arī speciālistu vidū vēl nav īsti skaidrs, kas tas ir — lāzerķirurģija; kādas ādas problēmas un cik lielā mērā var ar šo metodi ārstēt; vai un kad lāzerķirurģija var aizvietot vairākas citas medicīnas jomas — gan medikamentozās, gan tradicionālās ķirurģijas metodes. Jūklis ir arī apdrošināšanas kompānijām un arī speciālistiem, kas ar to ikdienā nestrādā, jo viņi šo jomu ir apzinājuši tikai tādā līmenī, kāda līmeņa informācija un no kāda avota ir sasniegusi par šo metodi.

Darbs dermatoloģijā mūsdienās nosacīti sastāv no estētiskās daļas — tā attiecināma uz grumbām, rētiņām, ādas krāsu un elastību, pigmentiem — un klasiskās dermatoloģijas — ādas veidojumiem un ādas slimībām — medicīniskās daļas, kas nereti saplūst kopā. Vēl ir varbūt jāizdala pašas nopietnākās lāzerķirurģiskās manipulācijas — darbs ar pēcapdegumu rētaudiem un sejas plaša apjoma lāzerslīpēšana ādas atjaunošanas nolūkos. Un tā ir joma, kurā Latvijā, ieskaitot mani, darbojas tikai daži speciālisti. Šī joma ir sarežģīta, jo prasa lielu atbildību, teorētisko bāzi un praktisko pieredzi, laika ziņā ir darbietilpīga ārstam un prasa arī pacietību un disciplinētību no pacienta. Ņemot vērā 4. Dimensijas ļoti apjomīgo tehnisko bāzi, te ir iespējams veikt gan ķirurģiskas, gan lāzerķirurģiskas manipulācijas un arī dažāda veida ādas diagnostiku. Tāpēc mani pacienti ir dažādi — gan tādi, kas izvēlas klasisko dermatoloģiju, gan tie, kuri dod priekšroku estētikai.

Lāzerķirurģijā jau laikam gatavu recepšu nav?

Pēc astoņu gadu darba šajā jomā es teiktu, ka nav! Protams, ir plaša teorētiskā un praktiskā bāze, kas jāapgūst un nemitīgi jāpapildina. Bet, jo vairāk strādā, jo vairāk rodas iespēju ar lāzeri manipulēt, lai katram pacientam būtu tas labākais rezultāts. Lāzerķirurģija ir radošs darbs, turklāt smags, kā jau ar cilvēkiem un viņu problēmām. Te nav vienas vienotas metodikas vai pamācības, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Dažkārt jaunie kolēģi jautā, lai pasaku, kā konkrēti rīkoties vienā vai otrā gadījumā, kādus parametrus labāk likt aparatūrai, lai iegūtu vēlamo efektu. Bet to nav iespējams izdarīt — nevar pateikt priekšā. Ir jādomā līdzi, jāiedomājas un jāmēģina novērtēt, kā āda tam cilvēkam, kas tieši šobrīd sēž tev pretī un gaida atbildi, reaģēs; kā tā izskatīsies pēc tam. Ir vajadzīgs tas mākslinieciskais piegājiens — visu laiku domāt līdzi un piedāvāt, jo cilvēks jau atnāk un ļoti bieži pat nezina, ko īsti grib — krēmi apnikuši vai nesniedz vēlamo rezultātu, te vēl kaut kāds veidojums uz ādas parādījies... Cilvēks grib rīkoties savas ādas uzlabošanai, bet ir apmulsis un nesaprot, ko darīt tālāk. Turklāt tikai speciālists var izvērtēt, kā veidojas darāmo lietu prioritāšu saraksts. Jāņem vērā, ka ar lāzerķirurģijas palīdzību var izdarīt ļoti daudz, bet nevar atrisināt pilnīgi visu, un ir gadījumi, kad piemērotāka varbūt ir cita veida ārstēšana! 

 Vai ir bijuši gadījumi, kad atnāk klients un parāda bildi, kāds grib izskatīties?

— Ir bijuši, tomēr ne pārāk bieži. Nāk ar savu elku fotoattēliem, kuriem vēlas līdzināties. Ir rādītas Džolijas fotogrāfijas — grib tādas lūpas —, Naomi Kempbelas foto. Tomēr vairāk ir tādu cilvēku, kas reāli saprot, ko vēlas darīt un kāpēc. Klienti ir kļuvuši izglītotāki šajā jomā, lielākā daļa ir mērķtiecīgi un saprātīgi. Arī situācijās, kad cilvēkam ir radies nepareizs priekšstats par iespējām vai arī vēlmes nav adekvātas vai pietiekami labā kvalitātē izpildāmas, lielākoties izdodas pārliecināt. Cilvēki jau dažkārt nevar izvērtēt atbilstoši vajadzībām kritērijus. Piemēram, atnāk cilvēks ar sūdzību par mazu krunciņu vai knapi pamanāmu asinsvadu tīkliņu, kas viņam briesmīgi traucējot dzīvot, bet ne vārda nesaka par kādu ādas veidojumu uz sejas, kas patiešām ir ārsta uzmanības vērts, jo tur ir skaidri redzama medicīniska problēma. Tā tik tiešām ir situāciju klasika, to apstiprinās arī jebkurš no plastikas ķirurgiem. Tāpēc ir jāstrādā ar cilvēkiem, jāskaidro un jāpārliecina, ka diagnostika, piemēram, šim veidojumam, ir noteikti jāveic. Tā ir normāla lieta, kas manā specialitātē ir pašsaprotama.

Mēs jau visi gribam izskatīties jaunāki! Protams, ka tā ir ikdienišķa lieta, ja atnāk sieviete ap gadiem 40 vai 50 un saka, ka vēlas izskatīties par 10 gadiem jaunāka. Es arī to gribēšu, kad man būs 40. Tas ir saprotami.

— Ir. Un man ļoti patīk šī publika, ja tā drīkst teikt. Viņi ļoti konkrēti zina, ko grib, uzticas speciālistiem un neuzdod liekus jautājumus. Ja vīrietis izlēmis, ka problēma ir jāatrisina, tad viņš to arī izdara. Savukārt sievietes visā grib iedziļināties, visu grib noskaidrot — kā būs pirms un pēc. Informācija tiek savākta no visām pusēm, sākot ar interneta izdrukām un beidzot ar draudzeņu konsultācijām. Vīrieši ir ļoti disciplinēti — nekad nepamet iesākto pusratā. Vīriešu problēmas parasti nav sīku krunciņu likvidēšana — biežāk ir dažādu ādas veidojumu likvidācija, rētas, asinsvadu veidojumi, dermatoloģiskas problēmas. Tā kā es nevaru teikt, ka pacientu vidū būtu manāms vīriešu trūkums.

— Ļoti svarīga ir ģenētika un dzīves veids. Ja tā ir laba, cilvēks atvērts, pozitīvi noskaņots un gatavs sadarboties, izdarīt var daudz, un arī efekts būs labs. Ne jau vienmēr var noņemt 10 gadus, citreiz, pat nometot tos trīs vai piecus, ir pietiekami izdarīts, lai izskats ievērojami uzlabotos. Tikpat būtisks ir individuālais gēnu komplekts. Jāņem vērā, ka cilvēks var sabojāt visu, arī vislabāko izejmateriālu. Katram cilvēkam ir sava ģenētiskā rezistence. Daudz kas atkarīgs no tā, cik intensīvi mēs ādu bojājam. Ir cilvēki, kuru dzīves veids nu nekādi neveicina ādas stāvokļa saglabāšanu, tomēr rezistences līmenis ir tik augsts, ka āda ar radītajām problēmām tiek ilgstoši galā. Savukārt citiem ādas atjaunošanās spējas ir ļoti zemas, tāpēc, pat dzīvojot kā pēc grāmatas, problēmas ir, turklāt dažkārt tik smagas, ka pat visefektīvākās metodes nesniedz ilgtermiņa rezultātu. Åda ir mūsu vislielākais orgāns — tas patiesi ir mūsu spogulis. Ir jāpieliek lielas pūles, lai saglabātu ne tikai labu ādas izskatu, bet arī tās funkcijas. Uz ādas var redzēt saikni ar citām organisma problēmām, arī tām, par kurām cilvēks pat nenojauš. Jāņem vērā, ka par to, kas varētu būt nākotnē, ir jādomā laikus. Ir jāapzinās un jāinteresējas, ko varētu darīt, lai tās nebūtu. Mūsu darbības jomā profilakse varbūtējo problēmu novēršanā ir neatņemama sastāvdaļa. Ir sievietes, kuru personas kods rāda vecumu ap 30 gadiem, bet āda parāda, ka ir piecdesmitgadīga. Nereti sieviete visu savu apzinīgo mūžu ir to vien darījusi, kā sauļojusies solārijos vai smēķējusi, nepietiekami izgulējusies vai izmēģinājusi visas iespējamās diētas, varbūt viss kopā... un āda ir novecojusi tādos tempos, ka viņa pati tiem netiek līdzi.

Solāriju piekritēja jūs noteikti neesat?

— Es pret tiem cīnos. Arī mūsu klīnikā vairs nav solārija — man ir patiess prieks, ka tas ir likvidēts. Liela daļa manu klientu ir ar dabisku, nepārsauļotu ādu — vai nu cilvēki paši ir sapratuši, vai man ir izdevies pārliecināt par pārsauļošanās kaitīgumu. Protams, var saprast cilvēkus, kuri vēlas sauļoties — pie mums trūkst saules, gaismas, siltuma, tomēr saprāta robežas ir jāievēro. Jāatzīst, ka tagad vairs nav tik grūti pārliecināt necepināties solārijos, jo informācijas par solāriju ietekmi uz ādu ir daudz, tās kļūst aizvien vairāk, cilvēki pamazām sāk saprast, ka tas tiešām nav labi. Izbrīnu, protams, rada tas, ka Latvijā joprojām plaukst un zeļ solāriju bizness, turklāt tas notiek arī pēdējo gadu laikā, kad visā pasaulē tiek aktualizēta solāriju un pārmērīgas sauļošanās negatīvā ietekme. Dati par ādas vēža skaita pieaugumu, īpaši jaunu cilvēku vidū, ir nepārprotami. To vairs nevar dēvēt par veco cilvēku problēmu. Ādas vēža skaita pieaugums, protams, ir tikai viena no medicīnas aktualitātēm. Pagaidām tik lielas ādas vēža profilaksi veicinošas informatīvās kampaņas kā pret AIDS nav izskanējušas. Tāpēc attieksmes veidošana pret solārijiem — kāda tā ir un būs — paliek speciālistu un vecāku ziņā.

Tuvākajā laikā jums darba noteikti netrūks...

— Ko darīt, tā ir. Ne jau tikai estētikas jomā. Pieaug to pacientu skaits, kas interesējas par dažādiem ādas veidojumiem un dzimumzīmēm uz savas ādas, turklāt samazinās pacientu vidējais vecums. Vērojama tendence, ka pieaug dzimumzīmju daudzums bērniem un jauniešiem. Strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem ir paaugstināts jutīgums, jo īpaši pret dažādiem ādas skaistumkopšanas līdzekļiem, jo to klāsts pēdējos gados ir milzīgs un izvēlēties piemērotu līdzekli nav viegli. Atnāk pacients ar lielu maisiņu, kas pilns ar visvisādiem krēmiem, un saka, ka absolūti no tā visa ir problēmas. Āda kņud, niez, parādās apsārtums. Izmēģināts viss — bet nekā laba! Var jau arī apmulst no tā milzīgā piedāvājuma, kas tagad pieejams. Tur bez speciālām zināšanām neiztikt! Mums ir daudz klientu arī no ārzemēm — mūsu sniegtie pakalpojumi ir lētāki, nekā citur Eiropā vai, piemēram, ASV. Latvijā dažkārt cilvēki nesaprot, par ko jāmaksā ievērojama naudas summa, ja procedūra tiek veikta piecās vai desmit minūtēs. Par to jau arī ir jāmaksā — par ātrumu, tehnoloģiju kvalitāti, mazsāpīgumu. Mēs esam pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieaugušajiem un arī bērniem speciāls norīkojums nav nepieciešams. Lāzerķirurģija mums ir ļoti augstā līmenī, to vajag arī izmantot.